2005

Article in other languages:

• 2005
• 2005
• 2005_እ.ኤ.አ.
• 2005
• 2005
• ملحق:2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• २००५
• ২০০৫
• মারি_২০০৫
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• ٢٠٠٥
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• ۲۰۰۵_(میلادی)
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005年
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• २००५
• 2005
• 2005.
• 2005_(almanak_gregoryen)
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005年
• 2005moi
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• ೨೦೦೫
• 2005년
• Joohr_2005
• 2005
• 2005_во
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005_m.
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• इ.स._२००५
• 2005
• 2005
• 2005_ие
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• २००५
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• ୨୦୦୫
• 2005-æм_аз
• ੨੦੦੫
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• २००५
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005_год
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005_ар
• 2005
• 2005ء
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005
• 2005年
• 2005

2005. (MMV) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Šis gads bija:

• Pasaules fizikas gads (pieminot 100. gadadienu, kopš Alberta Einšteina nozīmīgo atklājumu publicēšanas 1905. gadā);
• Eiropas kultūras pilsētas Korkas gads.

Notikumi

Janvāris

• 9. janvāris – Palestīnas pašpārvaldes prezidenta vēlēšanās uzvarēja Mahmuds Abass.
• 12. janvāris – tika palaista NASA zonde Deep Impact komētas izpētei.
• 14. janvāris – Huygens nolaižamais aparāts nosēdās uz Saturna pavadoņa Titāna.
• 20. janvāris – Džordža V. Buša inaugurācija par ASV prezidentu uz otro termiņu.
• 20. janvāris – Īrijā tika pabeigta pāriešana uz metrisko sistēmu.
• 20. janvāris – pirmās brīvās parlamenta vēlēšanas Irākā kopš 1958. gada.

Februāris

• 1. februāris – Spānijas parlaments noraida Basku zemes valdības ierosināto likumu par plašāku autonomiju.
• 8. februāris – Dānijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja Andersa Foga Rasmusena vadītā centriski labēja koalīcija.
• 10. februāris – Ziemeļkoreja paziņoja, ka tai ir kodolieroči, kas nepieciešami aizsardzībai pret ASV.
• 10. februāris – Sauda Arābijā notika pirmās pašvaldību vēlēšanas, bet tajās atļauts piedalīties bija tikai vīriešiem.
• 16. februāris – stājās spēkā Kioto protokols, bet bez ASV un Austrālijas piedalīšanās.
• 22. februāris – Irānas provinces Kermanas Zarandas reģionā notika 6,4 baļļu stipra zemestrīce, kurā gāja bojā 500 cilvēki un vairāk nekā 1000 ievainoti.

Marts

• 3. marts – miljonārs Stīvs Fosets uzstādīja pasaules rekordu, aplidojot zemeslodi ar lidmašīnu Virgin Atlantic GlobalFlyer vienatnē bez apstāšanās un bez degvielas papildu uzpildīšanās.
• 20. marts – Japānā Kjusju salas rietumos notika 7 baļļu stipra zemestrīce, kurā vismaz viens gāja bojā un vismaz 250 cilvēku tika ievainoti.
• 24. marts – "Tulpju revolūcija" Kirgizstānā, kas gāza prezidentu Askaru Akajevu.
• 28. marts – Indonēzijā Sumatras salā notika 8,7 baļļu stipra zemestrīce. Tā bija otra spēcīgākā zemestrīce kopš 1965.gada.

Aprīlis

Benedikts XVI

• 2. aprīlis – miris pāvests Jānis Pāvils II, vairāk nekā 4 miljoni cilvēku apmeklēja Vatikānu, lai sērotu par viņu.
• 19. aprīlis – par 265. pāvestu kļuva vācietis Benedikts XVI (kardināls Jozefs Ratcingers), kad par viņu nobalsoja Romas katoļu kardinālu konklāvs.
• 26. aprīlis – starptautiskā spiediena rezultātā Sīrija izveda pēdējās daļas no tās 14 000 militārā kontingenta Libānā pēc 29 gadu militārās klātbūtnes šajā valstī.
• 27. aprīlis – superaerolaineris Airbus A380 veica pirmo lidojumu Tulūzā, Francijā.

Maijs

• 5. maijs – Apvienotajā karalistē parlamenta vēlēšanas; leiboristu partija ar Toniju Blēru priekšgalā saglabāja vairākumu.
• 13. maijs – Uzbekistānā masu protestu laikā tika nogalināti 700 cilvēku.
• 15. maijs – Austrijā par pasaules čempioniem hokejā kļūs Čehijas hokeja izlase.
• 19. maijs – 21.maijs – Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvar grieķu dziedātāja Elēna Paparizu.
• 29. maijs – Francijā referendumā tika noraidīta Eiropas Savienības konstitūcija.

Jūnijs

• 1. jūnijs – Nīderlandē referendumā tika noraidīta Eiropas Savienības konstitūcija.
• 21. jūnijs – nesejraķete Volna, kurai kosmosā bija jānogadā pirmā saules bura, cieta avāriju; kosmiskais aparāts tika zaudēts.

Jūlijs

26. jūlijs: tika palaists Space Shuttle "Discovery" kārtējā misijā STS-114.

• 4. jūlijs – NASA starpplanētu zondes Deep Impact vara lode ietriecās Tempel 1 komētā, radot krāteri, kas atsedza komētas kodola materiālus zinātniskiem pētījumiem.
• 7. jūlijs – Londonā notika četri bumbu sprādzieni (3 metro un 1 autobusā, nogalinot 56 cilvēkus un vairak par 700 ievainojot).
• 24. jūlijs – par Tour de France uzvarētāju kļūst Lenss Ārmstrongs.
• 26. jūlijs – Space Shuttle Discovery tika palaists misijā STS-114. Tas bija pirmais lidojums pēc 2,5 gadu pārtraukuma sakarā ar Columbia katastrofu. Discovery uz zemes atgriezās 9. augustā.

Augusts

• 12. augusts – palaista NASA starpplanētu zonde Mars Reconnaissance Orbiter.
• 18. augusts – Viskonsīnas štatā, ASV diennakts laikā plosījās 22 tornado. Bojā gāja 1 cilvēks.
• 29. augusts – Viesuļvētra Katrīna izraisīja plašus postījumus un 1836 cilvēku bojāeju ASV no Luiziānas līdz Alabamai; Misisipi upes līmeņa celšanās dēļ tika pārrauti aizsprosti, un 80% Ņūorleānas applūda.

Septembris

Plūdi Ņūorleānā pēc viesuļvētras Katrīnas.

• 18. septembris – Vācijā parlamenta vēlēšanas: uzvaru svinēja Angelas Merkeles Kristīgi demokrātiskā savienība un Gerharda Šrēdera Sociāldemokrātiskā partija.

Oktobris

• 8. oktobris – Kašmirā notika zemestrīce, kurā gāja bojā vairāk nekā 80 000 cilvēki.
• 12. oktobris – Ķīnā tika palaists 2. pilotētais kosmosa kuģis Shenzhou 6, kurā atradās Fei Junlong un Nie Haisheng.

Novembris

• 8. novembris – Francijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis pec 12 dienu nekārtībam.

Decembris

• 18. decembris – Bolīvijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Evo Moraless.
• 23. decembris – Čada izsludināja kara stāvokli pret Sudānu, kura 18. decembrī uzbruka Aderei, nogalinot 100 cilvēku.

Miruši

• 25. februāris – Pīters Benensons (Peter Benenson), Amnesty International dibinātājs (dzimis 1921.)
• 2. marts – Kenzo Tange (丹下健三, Tange Kenzō), japāņu arhitekts (dzimis 1913.)
• 3. marts – Rinuss Mihelss (Rinus Michels), Nīderlandes futbolists, treneris (dzimis 1928.)
• 2. aprīlis – Jānis Pāvils II, Romas pāvests (dzimis 1920.)
• 5. aprīlis – Sols Belovs (Saul Bellow), ASV rakstnieks (dzimis 1915.)
• 10. maijs – Pols Rikērs (Paul Ricœur), franču filozofs (dzimis 1913.)
• 17. maijs – Džordžs F. Kenans (George F. Kennan), ASV diplomāts, politologs (dzimis 1904.)
• 17. jūlijs – Edvards Hīts (Edward Heath), britu politiķis (dzimis 1916.)
• 1. augusts – Fahads bin Abduls Azizs Al Sauds (Fahad bin Abdul Aziz Al Saud), Sauda Arābijas karalis (dzimis 1923.)
• 6. augusts – Vizma Belševica, latviešu dzejniece, rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1931.)
• 18. augusts – Elza Radziņa, latviešu aktrise (dzimusi 1917.)
• 25. septembris – Dons Adamss, ASV kinoaktieris (dzimis 1923.)
• 24. oktobris – Roza Pārksa (Rosa Parks), ASV cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1913.)
• 5. novembris – Džons Faulzs (John Robert Fowles), angļu rakstnieks un esejists (dzimis 1926.)
• 25. novembris – Ričards Bērnss (Richard Burns), angļu rallists (dzimis 1971.)
• 9. decembris – Roberts Šeklijs (Robert Sheckley), ASV fantastikas rakstnieks (dzimis 1928.)

Nobela prēmijas

• Ekonomikā — Roberts Aumans, Tomass Šellings
• Fizikā — Rojs Glaubers, Džons Holls, Teodors Henšs
• Fizioloģijā vai medicīnā — Robins Vorens, Breijs Māršals
• Ķīmijā — Roberts Grabss, Ričards Šroks, Īvs Šovēns
• Literatūrā — Herolds Pinters
• Miera veicināšanā — Mohameds El Baradejs

2005. gada kalendārs

Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.: 2005

Questions for article: